- astta
- (astub, astui)iet (arī par pulksteni), soļot; ritētastta edes – iet pa priekšuastta jäl’gmäižen – iet pēdējam, iet pašās beigāsastta kolonnan ezinenas – iet kolonnas priekšāastta käzi kädes– iet roku rokāastta mecan kal’t – iet mežam cauriastu minunke kirjištoho – ejam ar mani uz bibliotēkuastun ičein azjoidme – eju savās darīšanāsčasud astuba oikti – pulkstenis iet pareizihakkida astta – ātri iethän hakkib astta – viņš ātri iethän lellib astta – viņš ātri iethänele seičemekümnenz’ nellänz’ voz’ astub – viņam septiņdesmit ceturtais gads ritjatkutada astta – streipuļotjoges parded astuba – pa upi iet baļķilellida astta – ātri ietlumipil’v astub – sniega mākonis ietMaša astub heinäntegolpäi (abl.) – Maša iet no siena pļaujas
Vepsä–Lätläine Vajehnik. 2009.
